Adrese: Peldu iela 19, Rīga.
Bija jau doma, ka jāatdzīvina blogs ar kaut ko īpašu. Svētdien, pēc darba sajutu vēlmi pēc auksta un garda alus. Priecīgās gaidās ieskrēju GC pakaļ kam iekožamam un... Satiku sen neredzētu Edgaru, kuram beidzās maiņa darbā. Viņš, protams, uztvēra manu ideju par alu. Tad nu devāmies kopā. Pēc īsas pastaigas pa Vecrīgu - ejam iekšā!
Pirmais fakts ko pamanu ir skumjš - āra kafejnīcas nav. Saprotu, ka ar visu pārvākšanos to var arī nepaspēt nokārtot, bet tomēr vilšanās. Izejam pa netīru, noplukušu gaiteni, garām garderobei un tualetēm, un nokļūstam visnotaļ lielā telpā, no kuras ir pagriezieni teju ne uz visām debess pusēm. Noplukušās, senlaicīgās sienas folkklubam visnotaļ piestāv, tradicionālie koka galdiņi ar savās vietās. Jauki, vēsi un mājīgi. Nogriežamies, paejam garām bāra letei un nokļūstam... pie bāra letes! Jā, šeit tās ir divas, kas gan telpu daudzumam un izmēram knapi pietiek. Pie bāra mani sagaida teju ne visa Latvijas nefiltrētā alus izvēle (vairāk kā 15 (!) alus šķirnes) un daži gardumi arī tām dīvainajām dāmām kuras alu neciena - ķiršu alus un Kiss sidrs. Pametu acis uz diezgan pieklājīgo stipro dzērienu rindu un secinu - standarts. Viskiji - Famouse Grouss, Tullamore, Jameson un nekā prātīga. Ar rumiem tas pats - Old Pascas likās dzeramākais. Bet ne jau vasarā. Pēc visnotaļ ilgas gaidīšanas beidzot bārmene mani pagodina ar uzmanību, kuru es izmantoju, lai iegūtu savā lietošanā kausu ar nefiltrētu tumšo Brāli (gandrīz visi ali maksā Ls 1,50). Jo arī šeit, Rīgā, nefiltrē! Klausamies, kā uz skatuves skaņojas dzīvā mūzika un gaidam iespēju nopirkt Brenguli Edgaram. Šoreiz ir jāgaida ilgi, jo liekas, ka blonda daļa apkalpojošā personāla ir atnākusi nevis strādāt, bet papļurināties ar kolēģēm. Nelīdz pat roku vicināšana. Protams, ka ar laiku tomēr viss notiek. Pasveicināt mūs neatļaujas, bet vismaz smaida un ''lūdzu'' pasaka iedodot alu. Vismaz. Nopētu non-alko rindu. Kola, spraits, minerālis un RedBull ir viss ko atrodu. Maaaaaz! Ir sākusi skanēt mūzika - lēna, mierīga un patīkama. Jūtams, ka slavenie jestrie danči šovakar nav plānoti... Publikas daudz, sēžu pie letes, jo brīvu galdu gandrīz nav. Bet mierīgi - bez kliegšanas un Vecrīgai raksturīgās ālēšanās. Nopērkot vēl pa alum, saprotu, ka man iekšas sienas mezglā - vajag kaut ko iegrauzt laikam. Domāts - darīts! Ēdien/dzērien kartes baltas un neizteiksmīgas, bet vismaz pustumsā viegli pamanāmas. Neskatoties uz lielo tautisko ēdienu izvēli izvēlos slavenos Alas grauzdiņus. Pretstatā alus gaidīšanai, grauzdiņus pagatavo ātri un ar garšīgu mērcīti komplektā. Gremoju tā ka zobi šņirkst!Pīppauzē, protams, jāiet ārā. Patīkami pārsteidz blakusbāra terasē satiktie paziņas, bet... Cigarete ir īsa un alus sauc!Ne somu, ne grauzdiņu atliekas neviens nav nospēris - nice :) Vēroju kā bārmenes sviedriem pilot pār seksīgajām formām staipa alus mucas un domāju - vai ta' čaļu vispār nav. Paiet mirklis, līdz palīgs tomēr uzrodas. Labi ka tā, jo pārāk uzkačātas bārmenes vairs neizskatās forši ;D Ar laiku jau mūsu un bārmeņu sarunas saplūst vienā un par to ir prieks. Cilvēki jautri un inteliģenti. Piepildot savu lielo rīkli ar pēdējo grauzdiņu ar acs kaktiņu pamanu, ka mērcītes paliekas tiek aizvāktas. Aiz skumjām aizžņaudzas elpa, bet es klusuciešot apēdu pusgrauzdiņu tāpat. Jau atpakaļceļā saprotu, ka mans pūslis nav bezizmēra un lai nepieslapinātu kādu stūri autobusā, man vajadzētu vienu kārtīgu pisuāru. Atkal jau atrodoties noplukušā tuneļa varā, nogriežos uz labierīcībām. Vīrieši un sievietes atsevišķi, kā pieklājas. Vīriešu tualete plaša, vietas pietiktu teju ne ducim dzērušu tautiešu. Arī kabīnes vairākas. Bet atkal nepamet kaut kāda netīra pritona sajūta. Nebūs jau gluži tā, ka varētu kādu infekciju saķert tur nokārtojoties, bet tomēr gribu atviegloties labsajūtā. Pieciešot atmosfēru izdaru, kas darāms un atkal izeju dienas gaismā...
Laiks: 7diena 20:10 - 21:10
APKOPOJUMS:
Pieejamība: Vercīga, Latvijas sirds un sabiedrības centrs. 5min attālumā visi iespējamie pilsētas, starppilsētu un starptautiskie autobusi, vilciena stacija. Grūti iedomāties ko labāku! 9p
Telpas: Koka galdi, no akmeņiem mūrētās atsegtās sienas, maigais, krēslainais apgaismojums ir jauks, bet trūkst iespējas iedzert svaigā gaisā. Ja līdz tam visam nebūtu jānokļūst pa tuneli, kur bomži varētu ziemot, tad būtu prīmā! 6p
Apkalpošana: Ja bārmenes mazāk muldētu savā starpā un es laicīgi dabūtu savu alu, man patiktu daudz labāk. Nedaudz izvelk sabiedriskums un smaids. Un ļaujiet man apēst VISU mērci! 4p
Dzērieni: Nečīkstēšu par bezalkoholisko dzērienu trūkumu. Pie 15+ šķirnēm alus nečīkstēšu ne par ko! 8p
Publika: Liels daudzums mierīgu cilvēku, kuri ēd un dzer alu. Solīda folkloras un mūzikas cienītāju vieta, nevis kāda dzertuve! 8p
Labierīcības: Plaši, vietas daudz, nesmird, ir sadalītas. Bet pietrūkst tīrības un spodruma. Tam nu havajā būtu jābūt! 5p
Extras: Kārtīga skatuve, kārtīga luste! Un fantastisko alus izvēli skaitīšu pie extrām. Plus vēl 2 bāri... Nav ne vainas. 6p
Galavārds: Kad gribēsies savākt krietnu draugu pulku, noteikti izmantošu lielo telpu piedāvājumu. Man - alus cienītājam - līdzvērtīgas vietas, vismaz Latvijā, nav! Biju, esmu un būšu Folkklubā. Paldies, ka jūs esiet!
Vidējie punkti: 6,57
Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Edgars
