trešdiena, 2013. gada 24. jūlijs

Visi savējie

Adrese: Nometņu iela 62a, Rīga.

Bija jauka pilnmēness diena, kurā, kā jau man pilmēnesī pierasts, mani bija pārņēmis nemiera gars. Nu nevarēju es nosēdēt uz vietas, tāpēc nolēmu jūs iepriecināt ar svaigi notestētu bāru. Paķēru līdzi bračku un, bez jebkādas konkrētas idejas, devāmies, kur acis rāda. Kā vēlāk noskaidrojās, rādīja uz Āgenskalna pusi...
Ar alus bundžu rokā ejot, ievērojām Užavas alus izkārtni. Lai gan nav mans iecienītākais alus, nolēmām, ka jāatveldzējas būtu. Izdzēru bundžu un devāmies atpakaļ, pa ceļam ieskrienot nopirkt blociņu, jo jūsu padevīgais kalps savu bija atstājis mājās. Sajūtot gardu ēdiena smaržu, veram durvis.

Paejot garām acis priecējošam āra pagalmam ar nojumi, tomēr nolemjam netraucēt tur pusdienojošo ģimeni ar bērniem. Nokļūstam krēslainā [piekš]telpā, kur atodas bāra lete ar smaidīgu bāmeni aiz tās. Klausamies vieglā rokmūzikā (kas vēlāk izrādās SWH Rock) un nepacietīgi skatamies, kā tumšā Užava (Ls 1,20) lēnām ieputojas kausos. Rēķinu maksāju es, jo a karti norēķināties var. Jauka lieta piekš ne-centra bāra. Tā kā vietas pie letes ir apbrīnojami maz, dodamies dziļākās iekštelpās. Nokļūstam istabā ar mīkstiem dīvāniem ar spilveniem. Vienīgā gaisma nāk no ne visai spožiem gaismekļiem, kuri pītos abažūros (vai kā nu tos sauca) karājas virs galdiņiem. Diviem galdiņiem. Visapkārt puķītes. Saprotu, ka uz tādu atmosfēru miesas ir jāved, bet nu to jau laikam atlikšu uz citu dienu ;D Malā stāv Užavas alus stends ar norādītu cenu - 1,40Ls. Droši vien weekend'u sadārdzinājums. Kad alus jau iet uz beigām, nolemjam iečekot otro stāvu. Par tāda eksistenci uzzinājām jau pirms ieiešanas, jo ārā ir vītņu trepes uz debesīm. Uzzinam, ka arī iekšpusē ir tāda lieta. Diezgan loģiski. Pie letes nopētam štengo drinku klāstu. Itkā maz, bet patīkami. Ir gan Bonis, gan sarkanais LB (mazturīgajiem), gan vidējās klases drinki. Snobiem tiek piedāvāti 2 veidu Finlandia un pat Black Label. Sīkums, bet pat ļoti patīkami. No alus vēl manam Tērveti un Hoegaarden. Atverot ēdienkarti saprotam, ka cenas ir adekvātas un ēdienu izvēle sadzen siekalas mutē. Vienīgā mistērija, kura gan šodien netika atrisināta - Hoegaarden vietā ierakstīts Budweiser. Kurš tad nu tur īsti lejas? Uzejot augšā pārņem viegla neērtības sajūta. Izskatās pēc šika restorāna banketu zāles vai kaut kā tāda. Kruti galdi ar galdautiem (!), solīdu krievu kompānija kaut ko svin... Atstājam viņus savā nodabā lokot spirtotos un ejam meklēt vietu uz āra terases. Mums veicas - tieši viens galdiņš brīvs. Apsēžamies pītajos krēslos, aizsmēķējam un nopētam apkārtni. Uz terases atkal puķes, lukturīši, kokos garājas kaut kas no bērza veidots un apaļas formas. Šaubos gan, ka kāds ar šizofrēniju nesirgstošs putns to uzskatītu par būri. Bro gan saka, ka mežs ienāk pilsētā ;D Ar prostatu problēmu man nav, bet tā kā šis ir jau trešais alus stundas laikā, sāk gribēties tecināt. Havaja tiešām kā havaja - smarža asa, bet tīri vai pēc kādas tropu svētnīcas. Žēl gan, ka nav iedalīts pa dzimumiem. Priekštelpā milzu spogulis pa visu sienu, izlietne, kura mazliet izskatās pēc spaiņa, un... PUĶES! Viņas te ir visur un mani jau sāk mākt kāda fobija, kuras nosaukumu esmu piemirsis. Nokārtojos un tinos dadzert alu. Noejam lejā, laipni atvadamies un apsolamies vēl kādreiz pienākt.

Laiks: 2diena [23.7.13] 18:00-19:35

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Netālu no Āgenskalna tirgus, transportu tuvumā daudz, bet... Tā ir visai necila Nometņu ielas daļa un nezinātājam nāksies piedomāt, lai atrastu. 5p

Telpas: Jauka puskrēsla, ērti dīvāni, āra nojume + otrais stāvs ar āra terasi. Tiešām jauki, tikai žēl, ka pie bāra vietas pamaz. 7p

Apkalpošana: Jaunas, skaistas un smaidīgas bārmenes, kuras ir gatavas atbildēt uz jautājumiem. Apkalpo ātri un kvalitatīvi. Nu vismaz alu ieliet prot :) 8p

Dzērieni: Alus izvēle nav liela, toties garda gan. Nav lētā gala, bet to kompensē Užavas alus demokrātiskā cena. Stiprie drinki arī nav daudz, toties pārstāvētas visas finansiālās klases. Un Black Label priecē! 6p

Publika: Svinošie krievi - pieklājīgi un ne visai skaļi, neskatoties uz reibumu. Brīnos un priecājos! Prāsītos nedaudz vairāk latviskā. 5p

Labierīcības: Ne velti tautā sauktas ''havajas'' - tropu aromāts! Žēl gan, ka šauri un vajadzētu gan katram dzimumam atsevišķu dirstavu. Puķēm tomēr labierīcībās nav vieta! 5p

Extras: Otrā stāva banketzāle un terase viennozīmīgi nav parasta lieta. Bet tas arī viss... 5p

Galavārds: Užavas tumšais ir laba lieta, bārmenes vērojot jāuzmanās lai sliena par garu nenokarājas... Un krēslainā atmosfēra ir kā radīta, lai samaitātu jaunas (nepārprotiet, pilngadīgas!) meitenes. Jā, šī ir vieta, kur es noteikti ieskriešu esot Āgenskalnā!

Vidējie punkti: 5,86

Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Vilcēns vecākais


pirmdiena, 2013. gada 8. jūlijs

Runcis

Adrese: Jāņa sēta 1, Rīga.

Tā bija lietaina Piektdiena - Piektdiena ar lielo burtu. Gaidot, kad Una parādīsies alkoholu gribošā pēcdarba stadijā, izskrēju visu VecRīgu mirkdams un vērtēdams. Beigu beigās apmetis plašu loku atgriezos pie saknēm...

Izlaipoju gar salijušiem āra kafūža galdiņiem un noskurinoties brienu iekšā. Uzreiz prieciņš - iesiluši cilvēki, sausums un mājīga atmosfēra. Pie letes visnotaļ draudzīgi skaļi, vietu nav. Tāpēc nolūkoju brīvu galdiņu stūrī un dodos pie letes. Pēc dažu minūšu gaidīšanas man tiek iepildīts brīnumgards oriģinālais Tērvetnieks (Ls 1,60), kuram klāt vēl paņemu stikla pudeli Vichy minerāļa (Ls 0,50), lai izbrigtu pēcŽaibas kodienu izraisīto kuņģa dedzināšanu. Iedarbojas. Pie tam, bārmenis man iedod 0,01Ls atlaidi, lai nevajadzētu piecīti mainīt ;D Sīkums, bet smieklīgi. Malkojot gardumu pētu plauktus aiz letes. Garlaicīgo stipro drinku standartu nedaudz papildina dažādu nokrāsu Finlandia, kas mani priecē - skaistas atmiņas un bezatmiņas, vai ziniet. Ledusskapī Bauskas alus, kurš opelis viņu zina kādēļ nav minēts dzērienkartē, un dažādi Aldari, tostarp arī bezalko susla. Man virs galvas karājās TV. Kā secinu pēc citu apmeklētāju sarunām, tiek rādītas formulu sacensības. Neinteresē, bet still labāk nekā 101 vienādais seriāls par krievu mentu ikdienu un ultragudriem suņiem. Pamanu, ka netālu no manas sēdvietas ir iespējams pamētāt šautriņas (ko vēlāk daži cilvēki arī dara, brīnumainā kārtā netrāpot man). Fonā skan viegls roķis no mūzikas automāta. Sen Latvijā nebiju tādus manījis... Brīžiem sadzirdu arī citu valstu pārstāvjus, no kuriem divas meitenes (Rumānietes?) mani kādu brīdīgi neatlaidīgi pētīja (vēlāk to darīja resns, briļļains latvietis - sailgojos tomēr pēc rumāniešu uzmanības tajā brīdī ;D).Jauki koka galdi un soli. Vēlāk gan pamanu, ka galdiem bleķa kājas - žēl. Pie griestiem mistiska masīva truba. Tā arī nesapratu vai kondicionieris, vai pirmskara interjera elements, vai cilvēku izplūdes gāžu novades elements. Sajūta, ka latviskā publika visi viens otru zin, kas ir pozitīvi, ja vien nekapā urālu bārā maskačkas vai zepa dzīlēs. Uhh, ka spiež. Jā, pūslis! Es skrienu, skrienu vēl... Un paspēju! Vīriešu ar sieviešiem kārto procesus vienās telpās, kuras nedaudz ož pēc iepriekšējiem (vai iepriekšējā gada) klientiem un ir aprakstītas ar visādām bezjēdzībām. Situāciju mazliet labo masīvs bleķa aizšaujamais, kurš garantē, ka kamēr es atvieglojos, man nepiebiedrosies vēl divpadsmit cilvēki. Dodos apskatīt otru, dziļāko telpu, kura izrādās vēl mājīgāka, kaut nedaudz mazāka. Tur gan uzturas, pārsvarā, ārzemnieki, tādēļ man nav lielas intereses tur uzkavēties, un brīvu vietu arī nav. Tiek spēlētas kārtis un sarunas ir stipri skaļākas un jestrākas. Kamīns uz stūra starp telpām gan eksistē, bet šodien nav iekurināts. Šādā lietainā dienā gan es labprāt būtu, ja ne dirsu, tad vismaz kājas izžāvējis pie dzīvas uguns. Nu bet, kas nav lemts - nav lemts. Atgāžos atpakaļ savā koka solā ar mīksu (bet normas robežās) atzveltni. Brītiņu paklausos, kā bārmenis visai zinoši ļerkst par sieviešu volejbolu. Saprotu, ka šī tēma mani neinteresē un alus arī iet uz beigām. Atstāju pus-minerāli un dodos atpakaļ slapjajā vidē. Dodos dzirdīt Unu!

Laiks: 5diena 21:45-22:15

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Atkal jau VecRīga. Pie tam vēsturiska vieta. Ja jau visi ceļi ved uz turienie, tad vērtējuma arī attiecīgs! 9p


Telpas: Mājīgs koka interjers, atmosfēra silda... Bet kādēļ jums kamīns, ja tik drēgnā dienā žēlojat malku? Un kādēļ tā truba pie griestiem? 5p


Apkalpošana: Ņemot vērā apmeklētību - ātri, kaut bezpersoniski un bez laipnībām. Bet smaidu izsauca 1 santība atlaide ;D 6p


Dzērieni: Tērvete man vienmēr ir bijusi mīļa. Tikai žēl, ka alternatīvu nav (Aldari neskaitu). Nedaudz uzmundrina Finlandia, kuru, iespējams, iepļaušu ziemā. 4p


Publika: Draudzīgi, korekti, bez asumiem. Piekdienas vakarā priecē, ņemot vērā, ka neesmu Runcī vietējais. Un smaidīgās rumānietes (?) arī dod bonusiņu. 6p


Labierīcības: Tik (zināmās aprindās) pazīstama vieta gan varēja dzimumiem ļaut ķēzīties atsevišķi. It sevišķi VecRīgā. Un nenāktu par ļaunu tualetes laiku pa laikam iztīrīt. Situāciju nedaudz labo masīvais aizšaujamais. 4p


Extras: Truba pie griestiem par extru nekļūst. Kārtis, dažas galda spēles (kompānijā tak jautri, ne?) un kamīns, kaut arī apdzisis, šo to nopelna. 4p

Galavārds: Cerībā, ka ziemā kamīns tomēr kurēsies, noteikti ieskriešu iedzert kādu Tērveti. Vai dzidru Finlandiju, ja būšu apsaldējis miesas. Zinot, ka ir jauki un miermīlīgi - kāpēc gan ne?


Vidējie punkti: 5.42


Pētījumā piedalījās: Vilcēns

ceturtdiena, 2013. gada 20. jūnijs

Folkklubs Ala Pagrabs

Adrese: Peldu iela 19, Rīga.

Bija jau doma, ka jāatdzīvina blogs ar kaut ko īpašu. Svētdien, pēc darba sajutu vēlmi pēc auksta un garda alus. Priecīgās gaidās ieskrēju GC pakaļ kam iekožamam un... Satiku sen neredzētu Edgaru, kuram beidzās maiņa darbā. Viņš, protams, uztvēra manu ideju par alu. Tad nu devāmies kopā. Pēc īsas pastaigas pa Vecrīgu - ejam iekšā!

Pirmais fakts ko pamanu ir skumjš - āra kafejnīcas nav. Saprotu, ka ar visu pārvākšanos to var arī nepaspēt nokārtot, bet tomēr vilšanās. Izejam pa netīru, noplukušu gaiteni, garām garderobei un tualetēm, un nokļūstam visnotaļ lielā telpā, no kuras ir pagriezieni teju ne uz visām debess pusēm. Noplukušās, senlaicīgās sienas folkklubam visnotaļ piestāv, tradicionālie koka galdiņi ar savās vietās. Jauki, vēsi un mājīgi. Nogriežamies, paejam garām bāra letei un nokļūstam... pie bāra letes! Jā, šeit tās ir divas, kas gan telpu daudzumam un izmēram knapi pietiek. Pie bāra mani sagaida teju ne visa Latvijas nefiltrētā alus izvēle (vairāk kā 15 (!) alus šķirnes) un daži gardumi arī tām dīvainajām dāmām kuras alu neciena - ķiršu alus un Kiss sidrs. Pametu acis uz diezgan pieklājīgo stipro dzērienu rindu un secinu - standarts. Viskiji - Famouse Grouss, Tullamore, Jameson un nekā prātīga. Ar rumiem tas pats - Old Pascas likās dzeramākais. Bet ne jau vasarā. Pēc visnotaļ ilgas gaidīšanas beidzot bārmene mani pagodina ar uzmanību, kuru es izmantoju, lai iegūtu savā lietošanā kausu ar nefiltrētu tumšo Brāli (gandrīz visi ali maksā Ls 1,50). Jo arī šeit, Rīgā, nefiltrē! Klausamies, kā uz skatuves skaņojas dzīvā mūzika un gaidam iespēju nopirkt Brenguli Edgaram. Šoreiz ir jāgaida ilgi, jo liekas, ka blonda daļa apkalpojošā personāla ir atnākusi nevis strādāt, bet papļurināties ar kolēģēm. Nelīdz pat roku vicināšana. Protams, ka ar laiku tomēr viss notiek. Pasveicināt mūs neatļaujas, bet vismaz smaida un ''lūdzu'' pasaka iedodot alu. Vismaz. Nopētu non-alko rindu. Kola, spraits, minerālis un RedBull ir viss ko atrodu. Maaaaaz! Ir sākusi skanēt mūzika - lēna, mierīga un patīkama. Jūtams, ka slavenie jestrie danči šovakar nav plānoti... Publikas daudz, sēžu pie letes, jo brīvu galdu gandrīz nav. Bet mierīgi - bez kliegšanas un Vecrīgai raksturīgās ālēšanās. Nopērkot vēl pa alum, saprotu, ka man iekšas sienas mezglā - vajag kaut ko iegrauzt laikam. Domāts - darīts! Ēdien/dzērien kartes baltas un neizteiksmīgas, bet vismaz pustumsā viegli pamanāmas. Neskatoties uz lielo tautisko ēdienu izvēli izvēlos slavenos Alas grauzdiņus. Pretstatā alus gaidīšanai, grauzdiņus pagatavo ātri un ar garšīgu mērcīti komplektā. Gremoju tā ka zobi šņirkst!Pīppauzē, protams, jāiet ārā. Patīkami pārsteidz blakusbāra terasē satiktie paziņas, bet... Cigarete ir īsa un alus sauc!Ne somu, ne grauzdiņu atliekas neviens nav nospēris - nice :) Vēroju kā bārmenes sviedriem pilot pār seksīgajām formām staipa alus mucas un domāju - vai ta' čaļu vispār nav. Paiet mirklis, līdz palīgs tomēr uzrodas. Labi ka tā, jo pārāk uzkačātas bārmenes vairs neizskatās forši ;D  Ar laiku jau mūsu un bārmeņu sarunas saplūst vienā un par to ir prieks. Cilvēki jautri un inteliģenti. Piepildot savu lielo rīkli ar pēdējo grauzdiņu ar acs kaktiņu pamanu, ka mērcītes paliekas tiek aizvāktas. Aiz skumjām aizžņaudzas elpa, bet es klusuciešot apēdu pusgrauzdiņu tāpat.  Jau atpakaļceļā saprotu, ka mans pūslis nav bezizmēra un lai nepieslapinātu kādu stūri autobusā, man vajadzētu vienu kārtīgu pisuāru. Atkal jau atrodoties noplukušā tuneļa varā, nogriežos uz labierīcībām. Vīrieši un sievietes atsevišķi, kā pieklājas. Vīriešu tualete plaša, vietas pietiktu teju ne ducim dzērušu tautiešu. Arī kabīnes vairākas. Bet atkal nepamet kaut kāda netīra pritona sajūta. Nebūs jau gluži tā, ka varētu kādu infekciju saķert tur nokārtojoties, bet tomēr gribu atviegloties labsajūtā. Pieciešot atmosfēru izdaru, kas darāms un atkal izeju dienas gaismā...

Laiks: 7diena 20:10 - 21:10

APKOPOJUMS:


Pieejamība: Vercīga, Latvijas sirds un sabiedrības centrs. 5min attālumā visi iespējamie pilsētas, starppilsētu un starptautiskie autobusi, vilciena stacija. Grūti iedomāties ko labāku! 9p

Telpas: Koka galdi, no akmeņiem mūrētās atsegtās sienas, maigais, krēslainais apgaismojums ir jauks, bet trūkst iespējas iedzert svaigā gaisā. Ja līdz tam visam nebūtu jānokļūst pa tuneli, kur bomži varētu ziemot, tad būtu prīmā! 6p

Apkalpošana: Ja bārmenes mazāk muldētu savā starpā un es laicīgi dabūtu savu alu, man patiktu daudz labāk. Nedaudz izvelk sabiedriskums un smaids. Un ļaujiet man apēst VISU mērci! 4p

Dzērieni: Nečīkstēšu par bezalkoholisko dzērienu trūkumu. Pie 15+ šķirnēm alus nečīkstēšu ne par ko! 8p

Publika: Liels daudzums mierīgu cilvēku, kuri ēd un dzer alu. Solīda folkloras un mūzikas cienītāju vieta, nevis kāda dzertuve! 8p

Labierīcības: Plaši, vietas daudz, nesmird, ir sadalītas. Bet pietrūkst tīrības un spodruma. Tam nu havajā būtu jābūt! 5p

Extras: Kārtīga skatuve, kārtīga luste! Un fantastisko alus izvēli skaitīšu pie extrām. Plus vēl 2 bāri... Nav ne vainas. 6p

Galavārds: Kad gribēsies savākt krietnu draugu pulku, noteikti izmantošu lielo telpu piedāvājumu. Man - alus cienītājam - līdzvērtīgas vietas, vismaz Latvijā, nav! Biju, esmu un būšu Folkklubā. Paldies, ka jūs esiet!

Vidējie punkti: 6,57


Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Edgars

sestdiena, 2012. gada 16. jūnijs

Herna Companula

Adrese: Kryžikova 4, Praha.


Ierados Prāgā. Līdz autobusam ne viena vien stunda laika... Protams, vajag iedzer alu. Šodien gan kritēriji mazliet stingrāki nekā parasti. Proti, vēlējos iestādi ar bezmaksas wi-fi. Izstaigāju daļu vecpilsētas un sapratu, ka wi-fi šeit bāros nav modē. Tā nu devos atpakaļ autoostas (aut. nadraži ''Florenc'') virzienā, kur biju noskatījis wi-fi zīmi uz kādas iestādes durvīm.

Pirmais, kas paveras skatam - neliels galdiņš, pie kura sēž, kā noskaidrojās, krievu tautības pārstāvji. Neiedziļinoties viņu sarunās, devos pie trijstūrveida letes pakaļ vienam Gambrinus (29Kč - dārgā Prāga bļ.). Apkalpošana ātra, bet putu daudz. Dīvaini, ka Prāgas pašā centrā bārmenis nerunā angliski. Pabrīnījos un samierinājos. Sēžu pie loga, malkoju alu, izbaudu pēdējo dienu, kad bāros drīkstu smēķēt... Bezmaksas wi-fi te apkārt ir vairāki, bet signāls <censored>. Jā... Interjers ir nu tāds kāds ir. Galdiņu izvietojums, pa manam, neērts un nepārdomāts. Spēļu automāti divās pusēs. Tuvajā stūrī diezgan liels TV, pa kuru rāda handbolu. Vismaz kaut kas nepierasts tiek rādīts. Pie letes krēsli četriem alkoholiķiem. Sienas itkā abstraktā, svītrainā rakstā, kurš mazliet griež acīs. Domāju par labierīcībām, bet bail atstāt portatīvo bez pieskatīšanas. Nerosina šī vieta man uzticēšanos. Atpakaļ pie alus. Pieejami tikai divi veidi. Manis pirktais Gambrinus, kurš, kā par brīnumu, šoreiz man kuņģi vēl dedzināt nav sācis, un leģendāri dārgais Pilsner Urquell. Stipro drinku plaukts ar niecīgs. Vienīgais, kas priecē - Green Label (Johnny Walker) visītis, kurš vispār nav nemaz tik bieža parādība. Bezalkoholisko maz, kaut gan, spriežot pēc tasītēm, ir iespējams dabūt ''pat'' kafiju :D Vispār šis ir vairāk vai mazāk online ieraksts, tādēļ tieši tagad dodos meklēt labierīcības. Pauze :D Labierīcībās ieiet nesaņēmos, piedodiet. Pārāk negribējās atstāt portatīvo bez ievērības. Tiko pamanīju, ka pratējā stūrī ir identisks TV, pa kuru tiek rādīts identisks handbols. Logi iziet tieši uz ielu. Var pavērot, kā mašīnas brauc un tūristi somas ripina. Kā jau Herna bāros, ieeja līdz 18 gadiem aizliegta. Jā, pat cigaretes te var nopirkt (CZ parasta lieta). Nezinu. Nepatīk man te. Rakstīšu apkopojumu un tīšu pekas uz vecpilsētu :D

APKOPOJUMS:


Pieejamība: Prāga. Liela, sena un slavena pilsēta, Čehijas galvaspilsēta. Pie tam šis ir pats Prāgas centrs. ''Florenc'' Autoostas teritorija, piecu minūšu gājiens no vecpilsētas... 9p



Telpas: Šodien esmu kritisks. Galdiņu izvietojums, raksts uz sienām... Nu nepatīk man. 3p



Apkalpošana: Ātri, ne visai prasmīgi, angliski neprot... Toties neaizmirsa iedod paliktni. 4p

Dzērieni: Divu veidu alus pat priekš čehu bāriem ir krietni par maz. Un stipro dzērienu plaukta tukšums satriec. Vienīgos punktus nopelna Green Label. 2p



Publika: Ko gan var gribēt tūrismaz pilsētas centrā, pie autoostas. Ārzemnieku bari, čehu laikam vispār nav. Un vispār patukšs. 3p



Labierīcības: Piedodiet, bail par portatīvo. Šodien netiks iekļautas. -



Extras: Nekas tāds, ko es nosauktu par extru nav. Ja nu vienīgi wi-fi, kurš nedaudz tomēr darbojas. 2p



Galavārds: Nav ko teikt. Reti neinteresanta un nesaistoša vieta. Diez vai te vēl ieklīdīšu, pat ja būšu Prāgā...



Vidējie punkti: 3,83p



Pētījumā piedalījās: Vilcēns.




svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Paul's Restaurant.

Adrese: Gandrīz pretī Dornych 4, tuvāku adresi neatradu. Paejot garām šai vietai ir pusapļa veida ēku komplekss ar daudziem bāriem - tur meklējiet ;)

Sveicieni no Čehijas, no Brno sirds! Tā nu sagadījās, ka savas brīvdienas rītā nogarlaikojos un tādēļ lēnā garā devos no savas pagaidu mītnes uz Brno centra pusi. Pēc apmēram 2 stundu ceļa...

Bārs man jau bija zināms, tādēļ nekautrējoties gāju iekšā. Pirmais, kas paveras skatam - gara tumša divpusēja lete, ar eju pa vidu, kur bārmenim pārvietoties. Tūlīt pat devos klāt pasūtīt Starbrno zaļo alu (Zelene pivo). Nebiju mēģinājis. Neesmu arī, jo bija beidzies. Tā kā izvēle švaka - tikai 3 veidu alus - tad paņēmu Starobrno Nepasterizovane. Jā, pareizi sapratāt - nepasterizēts. Ne ar ko neizceļas, bet tomēr garšīgs. Apkalpošana švaka. Bārmenis gan angļu valodu ciešamin pārzin, toties alu ieliet neprot. Ilgi jāgaida, puto pēc vella. un kad putas nosēžas tad 0'5l nekādi tur nepaliek... Gaidot savu alu, vēroju pie griestiem uzslietu TV, kur rādīja ziņas čehu valodā. Citu drinku izvēle nekāda. No stiprajiem pāris vientuļas pudeles plauktā. Bezalkoholisko dzērienu cienītāji var papriecāties - tur pat ir izvēle. Un arī paēst var neslikti - samērā plāša čehu ēdienu izvēle, kā arī uzkodas. Devos uz otro telpu no labās puses (kopā ir četras!), kur atrodas daļēji nodalītas kabīnītes ar koka galdiem un garajiem soliem. Apgaismojums patīkami neuzkrītošs. Jauki. bMazliet tālāk ir nākošā telpa ar spēļu automātiem (herna). Čehijā tādi ir teju ne katrā bārā. Aiz letes telpas vīd restorāna telpa, arī ar koka soliem un galdiem, bet bez kabīnēm. Netālu no manis puķupodā slējās milzīgu izmēru dekoratīvs augs. Apkārt visu vecumu publika, tomēr ar noslieci uz apmēram 30 gadiem. Klusi un mierīgi... Tad ieradās jauniešu kompānija, kas sarunājās... Gan latviski, gan krieviski. Bija ideja pieiet un parunāties, līdz sapratu, ka viņi maitā visu mierīgo bāra noskaņu. Agresija un savstarpēji konflikti. Fail. Tā vietā, lai klausītos viņos, devos atpakaļ pie letes, un pēc tam uz labierīcībām. Netīras, nekoptas, bet vismaz nesmird. Pisuāri, izlietne un atsevišķa telpa ar podu, kas diemžēl nebija aizslēdzama. Negribot tērēt daudz naudas (kaut gan alus ir lēts), pēc viena alus, kā plānots aizvēru durvis jau no ārpuses...

Laiks: 7diena 15:45-16:20

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Brno, Morāvijas novada galvaspilsēta. 5min attālumā Vilciena stacija (Hlavni Nadraži) un abas pilsētas lielākās autoostas. Apkārt vismaz 30 (nepārspīlēju!!!) vietējo transportu... 8p

Telpas: Koka interjers man vienmēr ir paticis, tāpat kā kabīnītes. Lete arī neparasta un saistoša. 7p

Apkalpošana: Speak english. Bet lēni un neprasmīgi lej alu. Nu nevar tā! 3p

Dzērieni: Alus maz, stipro gandrīz nav, bezalko... Nu vērtējumu neizlabos. 2p

Publika: Viss bija jauki un mierīgi, līdz ieradās LV-RUS jauktā kompānija. Žēl, ka nosita vērtējumu. 4p

Labierīcības: Nu atkal pozitīva maz. Nekārtīgi... Labi vismaz, ka nesmird, bet padirst man gribētos aiz slēdzamām durvīm. 3p

Extras: Kabīnītes. Un telpu daudzums - izvēle. Arī čehiem pierastā smēķēšana telpās man ir extra. 7p

Galavārds: Vieta nav slikta. Alus gards, bet gribētos lielāku izvēli. Un jācer, ka nervozas jauktās publikas nav biežākie viesi. Ja nu sagadās atrasties Brno, tad noteikti nav sliktākā izvēle.

Vidējie punkti: 4,86p

Pētījumā piedalījās: Vilcēns

otrdiena, 2012. gada 20. marts

Fontaine Palace

Adrese: Dzirnavu iela 4, Liepāja.

Jā, jā. Mazliet citāds tests. Tā nu sanāca, kā sanāca un sestdien kopīgiem spēkiem ar Ievu aizstopējām uz dažas labas grupas albūma prezentāciju iekš Fontaine Palace. Pēc ne visai nogurdinošas stopēšanas un nelielas pastaigas pa Pilsētu, kurā piedzimst vējš, devāmies gaidot konci iemalkot pa kādam alum.

Melotu, ja teiktu, ka pirmoreiz ieklīdu šajā iestādē. Patīkamas, plašas telpas, kurās lielākā daļa interjera no koka. Masīva un smaga koka. Nonākot pie letes un uzstutējot savu kārno sēžamvietu uz smagā beņķa, secinu, ka nekas nav mainījies. Nu nav tur alus, nav! Visa izvēle sastāv no Aldara Luksus, Zelta un Carlsberg. Nu jā, jā - ledusskapī nīka arī mazās Tuborg pudelītes. Vienu brīdi pat sāku apsvērt ideju triekt ribās ki stiprāku, bet... Nav! Velnsarārā, nav ko dzert! Viskiji aprobežojas ar Tullamore utml. draņķiem, ruma parodijas Bacardi cēli mētājas līdzās. Nācās vien izvēlēties Luksus par Ls 1,20. Zeltiņš laikam bija mazliet lētāks. Tiko paņemu alu, tā manu, jau tā švako nervu sistēmu sāc čakarēt kaut kādu širmoviku bļaušana no augšstāva. Jā, skaists jau viņiem tas otrais stāvs (izvietots tieši virs bāra, bet ne virs pārējās telpas), skatuvi arī var perekti redzēt... Tā nu sanāca, ka bez mums, cilvēkiem neparastajiem, vakara gaitā ieklīda arī daži deģenerāti, kuriem nebija miera. Tad nu atpakaļ pie telpām. Jā, vasarās ir arī āra terase, šoreiz gan protams tādas nebija. Bāra lete beidzot nav vienkārši taisnā līnijā. Apkalpošana ātra un diezgan profesionāla, toties alus porcijas visnotaļ skopas. Nekad nepielej kausu līdz malām. Vienīgi mulsināja bārmenis apspīlētā rozā krekliņā, kurš, lai gan prata bārmeņu trikus, man likās šausmīgs. Cigaretes arī turpat var nopirkt. Ēdiena izvēle ar fantastiski liela bāram/klubam, tikai pietrūkst normālu uzkodu (ķiplokgrauzdiņu, piemēram). Ar laiku sāka sarasties tauta. Tas nu mani izbrīnīja - itkā smagās mūzikas koncerts, bet cilvēki dažnedažādi. Daži pelēki un nemanāmi, daudzi protams ādas jakās un apmatojušies, daži strīpainos sporta kostīmiņos, un pat cacas pornogrāfiskos miņukos uz augstpapēdenēm netrūkst! Tas rada iespaidu, ka Liepājā laikam pat sestdienas vakarā nav kur citur paballēties. Skumji. Protams pienāca tas brīdis, kad daba sauca. Labierīcības atrodas ērti pieejamā puspagrabā (t.i. pa kāpnēm uz leju. Ne visai tīras, toties ar labu skaņas izolāciju (klubam diezgan svarīga lieta) un spējīgas vienlaicīgi uzņemt diezgan daudz alu sadzērušos večus vienlaicīgi. Mana vājība - vecais bleķa pisuārs gar visu sienu - nu tā kā vecās amerikāņu filmās :D Protams daiļajam dzimumam atsevišķs nodalījums, kuru neapmeklēju. Tad nu nakts vidū, kad [gandrīz] viss vajadzīgais bija dzirdēts, nolēmām braukt uz naktsmājām.

Laiks: Sestdiena, 21:00-2:30

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Liepāja, pilsēta diezgan liela un populāra. Klubs atrodas pašā centrā, brauc garām liekas teju ne viss liepājas pilsētas transports, autoosta arī netālu. 8p

Telpas: Smags, masīvs koka interjers, kluba otrais stāvs, patīkamā bāra lete... 8p

Apkalpošana: Ja alu lietu līdz malām un mani nemulsinātu bārmenis rozā drēbēs, tad būtu super! 6p

Dzērieni: Leģendārā rokklubā tikai Aldaris? No way! Viskiju maz, šņabja maz, ruma parodijas maz! Punkti? MAZ! 1p

Publika: Ja pat rok(metāl?)koncerta laikā ir pilns ar širmovikiem un deģenerātiem... Skumji. 3p

Labierīcības: Klusi un pietiekami plaši. Un vecais, labais bleķa pisuārs! Varētu vienīgi biežāk tikt tīrītas un normāls gaisa atsvaidzinātājs arī prasās. 6p

Extras: Skatuve, fantastiskais otrais stāvs... Un vēl kāda lieta, kuru diemžēl nedrīkstu minēt. 8p

Galavārds: Alus nav, širmoviki blandās un sitās savā starpā. Toties telpas skaistas, extru pietiekami, un vispār kaut kas šajā vietā tomēr piesaista. Ja būs kāds labs pasākums, līkumu šai vietai nemetīšu. Mīļie bāra vadītāji - PASŪTIET ALU!

Vidējie punkti: 5.71p

Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Ieva

piektdiena, 2012. gada 9. marts

Tērvetes Alus Bārs

Adrese: Tirgus laukums 3/4, Dobele

Biju aizbraucis uz Dobeli ciemos. Pēc pagarākas pastaigas pamatotu iemeslu dēļ tiku atstāts savvaļā. Protams pirmā doma - iedzert kādu alu. Biju jau tā kā padzirdējis, ka Dobelē esot viens tāds, kurš man pat iespējams varot patikt. Pa pusei maldoties, pa pusei ceļu nojauzdams, nokļuvu atpakaļ Dobeles centrā. Ilgi meklēt nenācās, līdz ieraudzīju izkārtni ar labi pazīstamo Tērvetes Alus logo. Dodamies iekšā!

Ieeju. Pie letes viens čalis, aiz letes vēl viens -bārmenis. Un tad es, ar visām savām zināšanām par krogiem un kroģeļiem, gandrīz nokritu augšpēdus! Tērvetes Senču par Ls 0.75 un Tērvetes (tas parastais) par Ls 0.85! Rīgas veikalu cenas ibio rio! Pa starpai pie ledes sēdošais jaunēklis norēķinājās ar karti. Neveiksmīgi. Nācās gaidīt kādas 10-15min, kamēr karšu lasītājs (vai kā nu tur to štelli sauc) sāka normāli darboties. Bet tagad vismaz zinam, ka arī tur var maksāt ar karti. Gaidot protams pametu acis apkārt pa telpām. Iekrita acīs stendiņš pie paša bāra, kur par ļoti mīlīgām cenām (sākot no 1Ls) bija iespēja iegādāties glāzes un kausus ar Tērvetes Alus simboliku. Jaukiņi. Kaut kad nākotnē noteikti to izdarīšu. Koka galdiņi visapkārt. Nu jauki un mājīgi. Gaidot pamazām sāku just arī izsalkumu un līdz ar garšīgo alu, pasūtīju arī latviešu tautisko ēdienu - zirnīšus ar speķi (1Ls). Cena pavisam neslikta, ņemot vērā, ka porcija visai liela un speķīša daudz. Sēdēju, skatījos pa bāra augšējā stūrī novietotu TV, kaut kādu seriālu par mediķiem ar helikopteriem. Vismaz labāk nekā daudzos Rīgas bāros vērojamie seriāli par krievu mentu ikdienu :D Atklāju arī, ka bāra dziļumos ir dažas (laikam 3) atsevišķas kabīnītes. Jauki, mazliet noslēgti. Reizēm tieši to prasās. Tā kā gaidīt man nācās diezgan ilgi, tad protams ar vienu alu neiztika. Un arī bez labierīcību apmeklējuma, protams. Steidzīgi dodoties atvieglot pūsli ieskrēju un gandrīz apjuku! Pārmaiņas pēc vīriešiem un sievietēm atsevišķas kabīnītes. Papīrs ar visur ir, tāpat kā gaisa atsvaidzinātāji. Nu prīmā! Un tad sāka sarasties publika. Secinājums - liekas, ka visa Dobeles alternatīvā publika, 5dienas vakarā tur sarodas. Divvalodīgi. Bet klusi un mierīgi. Nekādas kliegšanas, nekādas ālēšanās. Bet ko gan citu var gaidīt, ja visi visus pazīst. Vismaz no malas tā izskatījās. Vietām pat ģimenes ar bērniem atnākušas paēst un vīri protams iedzert arī pa pāris vēsiem aliem. Beigu beigās pat īsti nebija vēlmes doties uz naktsmājām. Bet nu ko vajag, to vajag...

Laiks: 5diena, 16:20-18:40 (aptuveni)

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Dobele nav diez ko ērta nokļūšanas ziņā. Pēc manām domām, protams. Bet tā kā vieta atrodas Dobeles pašā centrā un tuvu autoostai... 6p

Telpas: Koka galdiņi, man nepierasti seriāli pa TV, un protams kabīnītes! 8p

Apkalpošana: Brīžiem bārmenis biedējoši uz mani skatījās. Un karšu pieņemšanas feils ar mazliet nosita garīgo. Bet kopumā ātra un pieklājīga apkalpošana. 6p

Dzērieni: Specializētam firmas bāram mazu sortimentu grūti pārmest. Un pat šādi tādi stiprie drinki bija. Bet punktus galvenokārt nopelna cenas! 6p

Publika: Visi visus pazīst. Sadzeras mierīgi, bez kašķēšanās. Vismaz agrā vakarā. Un tādam svešiniekam kā man ar uzmanību nepievērsa. + Daudz alternatīvās publikas, kas man patīk. 8p

Labierīcības: Reti labas, tīras, smaržīgas un pārdomātas. 9p

Extras: Stendiņš ar suvenīriem savaldzina, kabīnītes tāpat. 8p

Galavārds: Tērvetnieks par tāāādām cenām, savienojumā ar lieliskām telpām un labu atmosfēru, kā arī manu mīlestību pret mazpilsētām, noteikti liks man tur atgriezties. Arī pakaļ suvenīriem protams :)

Vidējie punkti: 7,29p

Pētījumā piedalījās: Vilcēns