Visi savējie

Adrese: Nometņu iela 62a, Rīga.

Bija jauka pilnmēness diena, kurā, kā jau man pilmēnesī pierasts, mani bija pārņēmis nemiera gars. Nu nevarēju es nosēdēt uz vietas, tāpēc nolēmu jūs iepriecināt ar svaigi notestētu bāru. Paķēru līdzi bračku un, bez jebkādas konkrētas idejas, devāmies, kur acis rāda. Kā vēlāk noskaidrojās, rādīja uz Āgenskalna pusi...
Ar alus bundžu rokā ejot, ievērojām Užavas alus izkārtni. Lai gan nav mans iecienītākais alus, nolēmām, ka jāatveldzējas būtu. Izdzēru bundžu un devāmies atpakaļ, pa ceļam ieskrienot nopirkt blociņu, jo jūsu padevīgais kalps savu bija atstājis mājās. Sajūtot gardu ēdiena smaržu, veram durvis.

Paejot garām acis priecējošam āra pagalmam ar nojumi, tomēr nolemjam netraucēt tur pusdienojošo ģimeni ar bērniem. Nokļūstam krēslainā [piekš]telpā, kur atodas bāra lete ar smaidīgu bāmeni aiz tās. Klausamies vieglā rokmūzikā (kas vēlāk izrādās SWH Rock) un nepacietīgi skatamies, kā tumšā Užava (Ls 1,20) lēnām ieputojas kausos. Rēķinu maksāju es, jo a karti norēķināties var. Jauka lieta piekš ne-centra bāra. Tā kā vietas pie letes ir apbrīnojami maz, dodamies dziļākās iekštelpās. Nokļūstam istabā ar mīkstiem dīvāniem ar spilveniem. Vienīgā gaisma nāk no ne visai spožiem gaismekļiem, kuri pītos abažūros (vai kā nu tos sauca) karājas virs galdiņiem. Diviem galdiņiem. Visapkārt puķītes. Saprotu, ka uz tādu atmosfēru miesas ir jāved, bet nu to jau laikam atlikšu uz citu dienu ;D Malā stāv Užavas alus stends ar norādītu cenu - 1,40Ls. Droši vien weekend'u sadārdzinājums. Kad alus jau iet uz beigām, nolemjam iečekot otro stāvu. Par tāda eksistenci uzzinājām jau pirms ieiešanas, jo ārā ir vītņu trepes uz debesīm. Uzzinam, ka arī iekšpusē ir tāda lieta. Diezgan loģiski. Pie letes nopētam štengo drinku klāstu. Itkā maz, bet patīkami. Ir gan Bonis, gan sarkanais LB (mazturīgajiem), gan vidējās klases drinki. Snobiem tiek piedāvāti 2 veidu Finlandia un pat Black Label. Sīkums, bet pat ļoti patīkami. No alus vēl manam Tērveti un Hoegaarden. Atverot ēdienkarti saprotam, ka cenas ir adekvātas un ēdienu izvēle sadzen siekalas mutē. Vienīgā mistērija, kura gan šodien netika atrisināta - Hoegaarden vietā ierakstīts Budweiser. Kurš tad nu tur īsti lejas? Uzejot augšā pārņem viegla neērtības sajūta. Izskatās pēc šika restorāna banketu zāles vai kaut kā tāda. Kruti galdi ar galdautiem (!), solīdu krievu kompānija kaut ko svin... Atstājam viņus savā nodabā lokot spirtotos un ejam meklēt vietu uz āra terases. Mums veicas - tieši viens galdiņš brīvs. Apsēžamies pītajos krēslos, aizsmēķējam un nopētam apkārtni. Uz terases atkal puķes, lukturīši, kokos garājas kaut kas no bērza veidots un apaļas formas. Šaubos gan, ka kāds ar šizofrēniju nesirgstošs putns to uzskatītu par būri. Bro gan saka, ka mežs ienāk pilsētā ;D Ar prostatu problēmu man nav, bet tā kā šis ir jau trešais alus stundas laikā, sāk gribēties tecināt. Havaja tiešām kā havaja - smarža asa, bet tīri vai pēc kādas tropu svētnīcas. Žēl gan, ka nav iedalīts pa dzimumiem. Priekštelpā milzu spogulis pa visu sienu, izlietne, kura mazliet izskatās pēc spaiņa, un... PUĶES! Viņas te ir visur un mani jau sāk mākt kāda fobija, kuras nosaukumu esmu piemirsis. Nokārtojos un tinos dadzert alu. Noejam lejā, laipni atvadamies un apsolamies vēl kādreiz pienākt.

Laiks: 2diena [23.7.13] 18:00-19:35

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Netālu no Āgenskalna tirgus, transportu tuvumā daudz, bet... Tā ir visai necila Nometņu ielas daļa un nezinātājam nāksies piedomāt, lai atrastu. 5p

Telpas: Jauka puskrēsla, ērti dīvāni, āra nojume + otrais stāvs ar āra terasi. Tiešām jauki, tikai žēl, ka pie bāra vietas pamaz. 7p

Apkalpošana: Jaunas, skaistas un smaidīgas bārmenes, kuras ir gatavas atbildēt uz jautājumiem. Apkalpo ātri un kvalitatīvi. Nu vismaz alu ieliet prot :) 8p

Dzērieni: Alus izvēle nav liela, toties garda gan. Nav lētā gala, bet to kompensē Užavas alus demokrātiskā cena. Stiprie drinki arī nav daudz, toties pārstāvētas visas finansiālās klases. Un Black Label priecē! 6p

Publika: Svinošie krievi - pieklājīgi un ne visai skaļi, neskatoties uz reibumu. Brīnos un priecājos! Prāsītos nedaudz vairāk latviskā. 5p

Labierīcības: Ne velti tautā sauktas ''havajas'' - tropu aromāts! Žēl gan, ka šauri un vajadzētu gan katram dzimumam atsevišķu dirstavu. Puķēm tomēr labierīcībās nav vieta! 5p

Extras: Otrā stāva banketzāle un terase viennozīmīgi nav parasta lieta. Bet tas arī viss... 5p

Galavārds: Užavas tumšais ir laba lieta, bārmenes vērojot jāuzmanās lai sliena par garu nenokarājas... Un krēslainā atmosfēra ir kā radīta, lai samaitātu jaunas (nepārprotiet, pilngadīgas!) meitenes. Jā, šī ir vieta, kur es noteikti ieskriešu esot Āgenskalnā!

Vidējie punkti: 5,86

Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Vilcēns vecākais

Runcis

Adrese: Jāņa sēta 1, Rīga.

Tā bija lietaina Piektdiena - Piektdiena ar lielo burtu. Gaidot, kad Una parādīsies alkoholu gribošā pēcdarba stadijā, izskrēju visu VecRīgu mirkdams un vērtēdams. Beigu beigās apmetis plašu loku atgriezos pie saknēm...

Izlaipoju gar salijušiem āra kafūža galdiņiem un noskurinoties brienu iekšā. Uzreiz prieciņš - iesiluši cilvēki, sausums un mājīga atmosfēra. Pie letes visnotaļ draudzīgi skaļi, vietu nav. Tāpēc nolūkoju brīvu galdiņu stūrī un dodos pie letes. Pēc dažu minūšu gaidīšanas man tiek iepildīts brīnumgards oriģinālais Tērvetnieks (Ls 1,60), kuram klāt vēl paņemu stikla pudeli Vichy minerāļa (Ls 0,50), lai izbrigtu pēcŽaibas kodienu izraisīto kuņģa dedzināšanu. Iedarbojas. Pie tam, bārmenis man iedod 0,01Ls atlaidi, lai nevajadzētu piecīti mainīt ;D Sīkums, bet smieklīgi. Malkojot gardumu pētu plauktus aiz letes. Garlaicīgo stipro drinku standartu nedaudz papildina dažādu nokrāsu Finlandia, kas mani priecē - skaistas atmiņas un bezatmiņas, vai ziniet. Ledusskapī Bauskas alus, kurš opelis viņu zina kādēļ nav minēts dzērienkartē, un dažādi Aldari, tostarp arī bezalko susla. Man virs galvas karājās TV. Kā secinu pēc citu apmeklētāju sarunām, tiek rādītas formulu sacensības. Neinteresē, bet still labāk nekā 101 vienādais seriāls par krievu mentu ikdienu un ultragudriem suņiem. Pamanu, ka netālu no manas sēdvietas ir iespējams pamētāt šautriņas (ko vēlāk daži cilvēki arī dara, brīnumainā kārtā netrāpot man). Fonā skan viegls roķis no mūzikas automāta. Sen Latvijā nebiju tādus manījis... Brīžiem sadzirdu arī citu valstu pārstāvjus, no kuriem divas meitenes (Rumānietes?) mani kādu brīdīgi neatlaidīgi pētīja (vēlāk to darīja resns, briļļains latvietis - sailgojos tomēr pēc rumāniešu uzmanības tajā brīdī ;D).Jauki koka galdi un soli. Vēlāk gan pamanu, ka galdiem bleķa kājas - žēl. Pie griestiem mistiska masīva truba. Tā arī nesapratu vai kondicionieris, vai pirmskara interjera elements, vai cilvēku izplūdes gāžu novades elements. Sajūta, ka latviskā publika visi viens otru zin, kas ir pozitīvi, ja vien nekapā urālu bārā maskačkas vai zepa dzīlēs. Uhh, ka spiež. Jā, pūslis! Es skrienu, skrienu vēl... Un paspēju! Vīriešu ar sieviešiem kārto procesus vienās telpās, kuras nedaudz ož pēc iepriekšējiem (vai iepriekšējā gada) klientiem un ir aprakstītas ar visādām bezjēdzībām. Situāciju mazliet labo masīvs bleķa aizšaujamais, kurš garantē, ka kamēr es atvieglojos, man nepiebiedrosies vēl divpadsmit cilvēki. Dodos apskatīt otru, dziļāko telpu, kura izrādās vēl mājīgāka, kaut nedaudz mazāka. Tur gan uzturas, pārsvarā, ārzemnieki, tādēļ man nav lielas intereses tur uzkavēties, un brīvu vietu arī nav. Tiek spēlētas kārtis un sarunas ir stipri skaļākas un jestrākas. Kamīns uz stūra starp telpām gan eksistē, bet šodien nav iekurināts. Šādā lietainā dienā gan es labprāt būtu, ja ne dirsu, tad vismaz kājas izžāvējis pie dzīvas uguns. Nu bet, kas nav lemts - nav lemts. Atgāžos atpakaļ savā koka solā ar mīksu (bet normas robežās) atzveltni. Brītiņu paklausos, kā bārmenis visai zinoši ļerkst par sieviešu volejbolu. Saprotu, ka šī tēma mani neinteresē un alus arī iet uz beigām. Atstāju pus-minerāli un dodos atpakaļ slapjajā vidē. Dodos dzirdīt Unu!

Laiks: 5diena 21:45-22:15

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Atkal jau VecRīga. Pie tam vēsturiska vieta. Ja jau visi ceļi ved uz turienie, tad vērtējuma arī attiecīgs! 9p


Telpas: Mājīgs koka interjers, atmosfēra silda... Bet kādēļ jums kamīns, ja tik drēgnā dienā žēlojat malku? Un kādēļ tā truba pie griestiem? 5p


Apkalpošana: Ņemot vērā apmeklētību - ātri, kaut bezpersoniski un bez laipnībām. Bet smaidu izsauca 1 santība atlaide ;D 6p


Dzērieni: Tērvete man vienmēr ir bijusi mīļa. Tikai žēl, ka alternatīvu nav (Aldari neskaitu). Nedaudz uzmundrina Finlandia, kuru, iespējams, iepļaušu ziemā. 4p


Publika: Draudzīgi, korekti, bez asumiem. Piekdienas vakarā priecē, ņemot vērā, ka neesmu Runcī vietējais. Un smaidīgās rumānietes (?) arī dod bonusiņu. 6p


Labierīcības: Tik (zināmās aprindās) pazīstama vieta gan varēja dzimumiem ļaut ķēzīties atsevišķi. It sevišķi VecRīgā. Un nenāktu par ļaunu tualetes laiku pa laikam iztīrīt. Situāciju nedaudz labo masīvais aizšaujamais. 4p


Extras: Truba pie griestiem par extru nekļūst. Kārtis, dažas galda spēles (kompānijā tak jautri, ne?) un kamīns, kaut arī apdzisis, šo to nopelna. 4p

Galavārds: Cerībā, ka ziemā kamīns tomēr kurēsies, noteikti ieskriešu iedzert kādu Tērveti. Vai dzidru Finlandiju, ja būšu apsaldējis miesas. Zinot, ka ir jauki un miermīlīgi - kāpēc gan ne?


Vidējie punkti: 5.42


Pētījumā piedalījās: Vilcēns