otrdiena, 2012. gada 20. marts

Fontaine Palace

Adrese: Dzirnavu iela 4, Liepāja.

Jā, jā. Mazliet citāds tests. Tā nu sanāca, kā sanāca un sestdien kopīgiem spēkiem ar Ievu aizstopējām uz dažas labas grupas albūma prezentāciju iekš Fontaine Palace. Pēc ne visai nogurdinošas stopēšanas un nelielas pastaigas pa Pilsētu, kurā piedzimst vējš, devāmies gaidot konci iemalkot pa kādam alum.

Melotu, ja teiktu, ka pirmoreiz ieklīdu šajā iestādē. Patīkamas, plašas telpas, kurās lielākā daļa interjera no koka. Masīva un smaga koka. Nonākot pie letes un uzstutējot savu kārno sēžamvietu uz smagā beņķa, secinu, ka nekas nav mainījies. Nu nav tur alus, nav! Visa izvēle sastāv no Aldara Luksus, Zelta un Carlsberg. Nu jā, jā - ledusskapī nīka arī mazās Tuborg pudelītes. Vienu brīdi pat sāku apsvērt ideju triekt ribās ki stiprāku, bet... Nav! Velnsarārā, nav ko dzert! Viskiji aprobežojas ar Tullamore utml. draņķiem, ruma parodijas Bacardi cēli mētājas līdzās. Nācās vien izvēlēties Luksus par Ls 1,20. Zeltiņš laikam bija mazliet lētāks. Tiko paņemu alu, tā manu, jau tā švako nervu sistēmu sāc čakarēt kaut kādu širmoviku bļaušana no augšstāva. Jā, skaists jau viņiem tas otrais stāvs (izvietots tieši virs bāra, bet ne virs pārējās telpas), skatuvi arī var perekti redzēt... Tā nu sanāca, ka bez mums, cilvēkiem neparastajiem, vakara gaitā ieklīda arī daži deģenerāti, kuriem nebija miera. Tad nu atpakaļ pie telpām. Jā, vasarās ir arī āra terase, šoreiz gan protams tādas nebija. Bāra lete beidzot nav vienkārši taisnā līnijā. Apkalpošana ātra un diezgan profesionāla, toties alus porcijas visnotaļ skopas. Nekad nepielej kausu līdz malām. Vienīgi mulsināja bārmenis apspīlētā rozā krekliņā, kurš, lai gan prata bārmeņu trikus, man likās šausmīgs. Cigaretes arī turpat var nopirkt. Ēdiena izvēle ar fantastiski liela bāram/klubam, tikai pietrūkst normālu uzkodu (ķiplokgrauzdiņu, piemēram). Ar laiku sāka sarasties tauta. Tas nu mani izbrīnīja - itkā smagās mūzikas koncerts, bet cilvēki dažnedažādi. Daži pelēki un nemanāmi, daudzi protams ādas jakās un apmatojušies, daži strīpainos sporta kostīmiņos, un pat cacas pornogrāfiskos miņukos uz augstpapēdenēm netrūkst! Tas rada iespaidu, ka Liepājā laikam pat sestdienas vakarā nav kur citur paballēties. Skumji. Protams pienāca tas brīdis, kad daba sauca. Labierīcības atrodas ērti pieejamā puspagrabā (t.i. pa kāpnēm uz leju. Ne visai tīras, toties ar labu skaņas izolāciju (klubam diezgan svarīga lieta) un spējīgas vienlaicīgi uzņemt diezgan daudz alu sadzērušos večus vienlaicīgi. Mana vājība - vecais bleķa pisuārs gar visu sienu - nu tā kā vecās amerikāņu filmās :D Protams daiļajam dzimumam atsevišķs nodalījums, kuru neapmeklēju. Tad nu nakts vidū, kad [gandrīz] viss vajadzīgais bija dzirdēts, nolēmām braukt uz naktsmājām.

Laiks: Sestdiena, 21:00-2:30

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Liepāja, pilsēta diezgan liela un populāra. Klubs atrodas pašā centrā, brauc garām liekas teju ne viss liepājas pilsētas transports, autoosta arī netālu. 8p

Telpas: Smags, masīvs koka interjers, kluba otrais stāvs, patīkamā bāra lete... 8p

Apkalpošana: Ja alu lietu līdz malām un mani nemulsinātu bārmenis rozā drēbēs, tad būtu super! 6p

Dzērieni: Leģendārā rokklubā tikai Aldaris? No way! Viskiju maz, šņabja maz, ruma parodijas maz! Punkti? MAZ! 1p

Publika: Ja pat rok(metāl?)koncerta laikā ir pilns ar širmovikiem un deģenerātiem... Skumji. 3p

Labierīcības: Klusi un pietiekami plaši. Un vecais, labais bleķa pisuārs! Varētu vienīgi biežāk tikt tīrītas un normāls gaisa atsvaidzinātājs arī prasās. 6p

Extras: Skatuve, fantastiskais otrais stāvs... Un vēl kāda lieta, kuru diemžēl nedrīkstu minēt. 8p

Galavārds: Alus nav, širmoviki blandās un sitās savā starpā. Toties telpas skaistas, extru pietiekami, un vispār kaut kas šajā vietā tomēr piesaista. Ja būs kāds labs pasākums, līkumu šai vietai nemetīšu. Mīļie bāra vadītāji - PASŪTIET ALU!

Vidējie punkti: 5.71p

Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Ieva

piektdiena, 2012. gada 9. marts

Tērvetes Alus Bārs

Adrese: Tirgus laukums 3/4, Dobele

Biju aizbraucis uz Dobeli ciemos. Pēc pagarākas pastaigas pamatotu iemeslu dēļ tiku atstāts savvaļā. Protams pirmā doma - iedzert kādu alu. Biju jau tā kā padzirdējis, ka Dobelē esot viens tāds, kurš man pat iespējams varot patikt. Pa pusei maldoties, pa pusei ceļu nojauzdams, nokļuvu atpakaļ Dobeles centrā. Ilgi meklēt nenācās, līdz ieraudzīju izkārtni ar labi pazīstamo Tērvetes Alus logo. Dodamies iekšā!

Ieeju. Pie letes viens čalis, aiz letes vēl viens -bārmenis. Un tad es, ar visām savām zināšanām par krogiem un kroģeļiem, gandrīz nokritu augšpēdus! Tērvetes Senču par Ls 0.75 un Tērvetes (tas parastais) par Ls 0.85! Rīgas veikalu cenas ibio rio! Pa starpai pie ledes sēdošais jaunēklis norēķinājās ar karti. Neveiksmīgi. Nācās gaidīt kādas 10-15min, kamēr karšu lasītājs (vai kā nu tur to štelli sauc) sāka normāli darboties. Bet tagad vismaz zinam, ka arī tur var maksāt ar karti. Gaidot protams pametu acis apkārt pa telpām. Iekrita acīs stendiņš pie paša bāra, kur par ļoti mīlīgām cenām (sākot no 1Ls) bija iespēja iegādāties glāzes un kausus ar Tērvetes Alus simboliku. Jaukiņi. Kaut kad nākotnē noteikti to izdarīšu. Koka galdiņi visapkārt. Nu jauki un mājīgi. Gaidot pamazām sāku just arī izsalkumu un līdz ar garšīgo alu, pasūtīju arī latviešu tautisko ēdienu - zirnīšus ar speķi (1Ls). Cena pavisam neslikta, ņemot vērā, ka porcija visai liela un speķīša daudz. Sēdēju, skatījos pa bāra augšējā stūrī novietotu TV, kaut kādu seriālu par mediķiem ar helikopteriem. Vismaz labāk nekā daudzos Rīgas bāros vērojamie seriāli par krievu mentu ikdienu :D Atklāju arī, ka bāra dziļumos ir dažas (laikam 3) atsevišķas kabīnītes. Jauki, mazliet noslēgti. Reizēm tieši to prasās. Tā kā gaidīt man nācās diezgan ilgi, tad protams ar vienu alu neiztika. Un arī bez labierīcību apmeklējuma, protams. Steidzīgi dodoties atvieglot pūsli ieskrēju un gandrīz apjuku! Pārmaiņas pēc vīriešiem un sievietēm atsevišķas kabīnītes. Papīrs ar visur ir, tāpat kā gaisa atsvaidzinātāji. Nu prīmā! Un tad sāka sarasties publika. Secinājums - liekas, ka visa Dobeles alternatīvā publika, 5dienas vakarā tur sarodas. Divvalodīgi. Bet klusi un mierīgi. Nekādas kliegšanas, nekādas ālēšanās. Bet ko gan citu var gaidīt, ja visi visus pazīst. Vismaz no malas tā izskatījās. Vietām pat ģimenes ar bērniem atnākušas paēst un vīri protams iedzert arī pa pāris vēsiem aliem. Beigu beigās pat īsti nebija vēlmes doties uz naktsmājām. Bet nu ko vajag, to vajag...

Laiks: 5diena, 16:20-18:40 (aptuveni)

APKOPOJUMS:

Pieejamība: Dobele nav diez ko ērta nokļūšanas ziņā. Pēc manām domām, protams. Bet tā kā vieta atrodas Dobeles pašā centrā un tuvu autoostai... 6p

Telpas: Koka galdiņi, man nepierasti seriāli pa TV, un protams kabīnītes! 8p

Apkalpošana: Brīžiem bārmenis biedējoši uz mani skatījās. Un karšu pieņemšanas feils ar mazliet nosita garīgo. Bet kopumā ātra un pieklājīga apkalpošana. 6p

Dzērieni: Specializētam firmas bāram mazu sortimentu grūti pārmest. Un pat šādi tādi stiprie drinki bija. Bet punktus galvenokārt nopelna cenas! 6p

Publika: Visi visus pazīst. Sadzeras mierīgi, bez kašķēšanās. Vismaz agrā vakarā. Un tādam svešiniekam kā man ar uzmanību nepievērsa. + Daudz alternatīvās publikas, kas man patīk. 8p

Labierīcības: Reti labas, tīras, smaržīgas un pārdomātas. 9p

Extras: Stendiņš ar suvenīriem savaldzina, kabīnītes tāpat. 8p

Galavārds: Tērvetnieks par tāāādām cenām, savienojumā ar lieliskām telpām un labu atmosfēru, kā arī manu mīlestību pret mazpilsētām, noteikti liks man tur atgriezties. Arī pakaļ suvenīriem protams :)

Vidējie punkti: 7,29p

Pētījumā piedalījās: Vilcēns

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

29

Adrese: Bauskas iela 29, Rīga.

Jā. Tā saucas kafeinīca - 29. Kopā ar robo klaiņojām vairāk pa mana mitekļa pusi. Ārā pavēss, nemīlīgs. Ko darīt? Jāiet iedzert pa kāda alum! Teikšu godīgi. Šo kafeinīcu es jau kādu laiku zināju un tieši tādēļ starp visiem mana rajončika ūķiem izvēlējot tieši šo. Pārgājām pāri tiltiņam, mazliet uz priekšu un vualā! Kārtējā iestāde, kas atrodas pagrabā!

Plāns par alus iedzeršanu gandrīz izjuka, jo brīvs bija tikai 1 (!) no 5 galdiņiem. Un jau atkal ne miņas no draudīga paskata ļautiņiem. Aiz letes šoreiz atradās dīvaina paskata bārmene, kura nespēja nolaist no manis acu. Vai nu tāpēc, ka esmu neatvairāms, vai arī tāpēc, ka neizskatījos pēc ierastās publikas, kas šoreiz bija pusnodzērušies veči ''spēka'' gados. Ceru, ka otrais variants. Alus. Gandrīz nav! Nevienas izlejamā alus šķirnes, nu howthehell tas var būt?! Pie ieejas ledusskapī tautā sauktais trīskaķu alus - Tumšais Brālis. Blakus gozējās arī viņa gaišais variants. Bez kaķiem. Un arī DVUĻAS! Nu tak dvuļas bārā - tas jau ir dīvaini. Es paņēmu tumšo Brāli (Ls 0.65), Robčiks gaišo (Ls 0.59) un piesēdām vietā, no kuras mazliet izmežģījot kaklu bija iespējams pa TV vērot kārtējo seriālu par krievu policijas ikdienu. Bārmene pa tai starpai acīmredzami nevēlējās mūs apkalpot. Tad, kad saprata, ka sveikā cauri netiks, pēdējā mirklī pat atcerējās piedāvāt glāzes. Jā, TV ir. Vēl bija arī 2 (tikai) krēsli pie bāra, kas pēc izskata man personīgi atgādināja ultramodernus pisuārus. Prasti koka galdi, salikti tā, ka ja visas vietas būtu aizņemtas, tad mana dirsa noteikti būtu piespiedusies kādam pie muguras. Par maz vietas (par daudz galdu?). Pie debesīm (griestiem) karājās ļooooti miniatūra izmēra diskobumba, kas atstaroja kaut kādus nožēlojamus gaismekļus, kuri atradās aiz letes virs pudeļu rindas. Alkohols? Bez alus, jo šo izvēli es sauktu tiešām bez, visa iespējamā vieta aiz letes bija aizkrāmēta ar dažnedažādiem stiprajiem drinkiem. No šņabjiem reti ko zināju, bet vismaz kvantitāte mazai iestādei nepārspējama. Īpaši iekrita acīs nosaukums ''Катюша''. Varētu būt labs gāzējs! Viskijos izvēle tik cienījama, ka pat man būtu ko dzert! Kaut gan protams neiztikt arī bez standarta ļergām. No konjakiem augšējā plauktā manas acis uztvēra pat pudeli Hennesy. Un tas viss par zemākām cenām nekā bāros pieņemts. Novēroju, ka kāds jaunēklis, šo vietu arī izmantoja nevis kā bāru, bet gan vienkārši kā veikalu. Ēst? No citiem apmeklējumiem atcerējos fantastiskus gaļas pīrādziņus par jaukām cenām. Bet neraža. Šoreiz tie nekur nebija manāmi pat ar manas rentgenredzes palīdzību. Tā kā apkalpošana bija manī nogalinājusi, jebkādu vēlmi komunicēt ar personālu, pīrādziņu mistiskās neesamības fenomenu noskaidrot nedevos. Nočortojos un devos uz labierīcībām. Jā, tādas ir. Viena šaura kabīne. Toties tīra un svaiga. Rindas nekrājās, jo alu neviens cits nedzēra. Beigu beigās man neparedzēti mainījās plāni, so šai iestādei bolgā vairāk vietas netiks.

Laiks: darbadiena 18:30-19:20

APKOPOJUMS:

Pieejamība: 23. un 26. autobuss no centra ideāli (pietura Pirmaden). Turpat netālu arī 10. tramvajs, mazliet tālāk 27. trolejbuss (Vienības gatve) un sazin kādi vēl autobusi. 7p

Telpas: Acīm pilnīgi nav kur pieķerties. Punkti tikai par tīrību. 2p

Apkalpošana: Bezpersoniski, nekulturāli, pieklājības nav. Rodas iespaids, ka esmu pateicību parādā par to, ka mani vispār apkalpoja. 0p

Dzērieni: Ja ne švakā alus izvēle, tad viss būtu labi. Stipro drinku cienītājiem patiks! 6p

Publika: Mierīgi, nodzērušies pusmūža vīrieši. Par spīti visam, nelāgs aromāts nebija jūtams. Vismaz darbadienā briesmu procents nulle. 6p

Labierīcības: Punkti par tīrību. Jo ja pat man tur likās par šauru... 3p

Extras: Nu miniatūrā diskobumba nav uzskatāma par extru. Un nekā cita ievērības cienīga ietādē vispār nebija. 1p

Galavārds: Iespēja mierīgā atmosfērā ieraut ko stiprāku. Lai gan tuvojas vasara un tad aktuālāks būs alus, kura šeit diemžēl gandrīz nav. Ceru uz pīrādziņu atgriešanos, pretējā gadījumā neredzu jēgu apmeklēt šo iestādi.

Vidējie punkti: 3.57p

Pētījumā piedalījās: Vilcēns, Robo.